Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes.

Lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un pamatfunkcijas, tajā tiek izmantotas gan pirmās, gan trešās puses obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Nolūkā uzlabot tīmekļa vietnes funkcionalitāti un saturu, ar Jūsu piekrišanu papildus šajā tīmekļa vietnē var tikt izmantotas gan pirmās puses statistikas sīkdatnes, analizējot apmeklējumu statistiku, gan trešās puses sociālo mediju sīkdatnes, darot pieejamus šajā tīmekļa vietnē izvietotos video materiālus.

8. jūnijā Rucavā visas dienas garumā atzīmēs izcilā latviešu folklorista, komponista, publicista, pedagoga un sabiedriskā darbinieka Emiļa Melngaiļa (1874 – 1954) 150 gadu jubilejas atceri, kas veltīta viņa lielajam ieguldījumam latviešu tautas mūzikas materiālu, tai skaitā Kurzemes garamantu vākšanā, pierakstīšanā, apkopošanā, sistematizēšanā un apdarināšanā.

Atceres svētku ietvaros Rucavas ev. lut. baznīcā notiks svētbrīdis ar koru garīgās mūzikas programmu, bet laukumā pie tūrisma centra priecēs etnogrāfisko ansambļu un kopu koncerts. Rucavas centra “Dzirnavās” svētku apmeklētāji varēs aplūkot Aizputes novadpētniecības muzeja veidoto otēto priekšmetu izstādi. Dienas gaitā arī svētku mājražotāju un amatnieku tirdziņš, darbnīcas un ar E. Melngaiļa vaļaspriekiem saistīti atraktīvi pasākumi.

Pulksten 18.00 Rucavas skolas parkā gaidāms svētku centrālais notikums – Melngaiļa Dziesmu svētki “Emilim Melngailim 150. Korsa”. Tā mākslinieciskā programma veidota, balstoties uz Kurzemes kultūrvēsturiskā novada pamatvērtībām, izceļot E. Melngaiļa folkloras materiālu vākumu, apdarināšanu un šīs tradīcijas turpinājumu mūsdienu komponistu daiļradē.

Pasākuma māksliniecisko programmu veido gan vairākas Kurzemē pierakstītas tautas dziesmas E. Melngaiļa apdarē no viņa izdoto “Birzēs i norās” dažādu gadagājumu krājumiem, gan mūsdienu latviešu, galvenokārt ar Kurzemi saistītu komponistu tautasdziesmu apdares vai tautas mūzikas stilistikā rakstītas oriģināldziesmas. Koncerta apmeklētāji dzirdēs latviešu komponistu E. Melngaiļa, A. Engelmaņa, S. Mences, J. Lūsēna, Ē. Ešenvalda, A. Kontauta, J. Strazda, Ā. Šķepasta, J. Vaivoda, L. Celmas un L. Leontjevas radītos skaņdarbus.

Koncertā piedalīsies 26 kori no visas Latvijas, pieci deju kolektīvi un septiņas etnogrāfiskās kopas no Dienvidkurzemes un Kuldīgas novada, kā arī pūtēju orķestris “Kazdanga” un mūziķu grupa Normunda Kalniņa vadībā – kopumā ap 800 dalībnieku. Koncerta mākslinieciskā vadītāja ir Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada koru virsdiriģente Ilze Valce, deju virsvadītājs un horeogrāfs Jānis Purviņš, bet Goda viesis – rucavnieks, diriģents Gints Ceplenieks. Koncerta vadīs Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Solveiga Kūlaine un muzikologs, stāstnieks Orests Silabriedis.

“Šis projekts ir ļoti nozīmīgs Emiļa Melngaiļa apkopotā Kurzemes mūzikas materiālu daudzveidības un bagātības aktualizēšanā mūsdienu sabiedrībā. Tas veicina mūsu kultūras mantojuma iepazīšanu un pārmantošanu nākamajām paaudzēm, kā arī sekmē laikmetīgus mūzikas jaunrades procesus. Un ne mazāk svarīgi – tas nodrošina Dziesmu un Deju svētku cikla procesa nepārtrauktību, jo kā zināms, tad Melngailis savulaik ir bijis viens no šo svētku organizatoriem,” par pasākuma ideju un nozīmību stāsta I. Valce.

Melngaiļa Dziesmu svētkus rīko Dienvidkurzemes novada pašvaldība ar VKKF Kurzemes kultūras programmas finansiālo atbalstu. Ieeja bez maksas.

Svētku programmu skatīt Dienvidkurzemes novada mājaslapā, kā arī aicinām sekot līdzi aktualitātēm Dienvidkurzemes kultūras Facebook lapā un svētku afišā.

Pieteikšanās amatnieku un mājražotāju tirgum

Uzziņai:

  • “Korsa” (Kuorsa) ir Emiļa Melngaiļa “Latviešu mūzikas folkloras materiālu” pirmā Kurzemes grāmata ar 1326 dziesmu, deju un instrumentu melodijām, kas izdota 1951. gadā. Rucavu Melngailis nosaucis par “senās latvietības dzīvo muzeju”.
  • Korsa ir vietvārds, kas nozīmē Kursa, Kurzeme. Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
  • Latvijas kultūrkartē Kurzeme iezīmējas ar spilgtām vēsturiskām mūzikas un folkloras tradīcijām.
  • Kurzemes folkloras garamantu savākšanā, izpētē, sistematizēšanā, apdarināšanā un izdošanā ļoti lielu ieguldījumu devis komponists Emilis Melngailis, kurš Lejaskurzemē, Rucavā, pirmo reizi viesojies 1911. gadā, uzsākot savas folklorista gaitas un tās šeit turpinājis arī 1923. gadā.
  • E. Melngaiļa savāktais, apkopotais un 1951. gadā izdotais “Latviešu mūzikas folkloras materiāli I” sējums “Korsa” ietver ļoti daudzveidīgu un bagātu Kurzemes kultūrvēsturiskā novada folkloras materiālu, ko veido gan komponista pierakstītās Kurzemes teicēju teiktās un dziedātās tautas dziesmas, gan spēlētās deju un instrumentālās melodijas.
  • Krājums veidots četrās daļās: “Alšvanga ar kaimiņiem. Kuršu laula”, “Rucava”, “Bārta. Nīca”, “Spēļurīki. Meldiņi no 1337 – 1437”.

Informāciju sagatavoja

Ilze Valce,
Koncerta mākslinieciskā vadītāja
Tel.: +371 26 598 476

Ilze Elbere,
Dienvidkurzemes novada
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tel.: +371 25 951 515
E-pasts: ilze.elbere@dkn.lv