Vai ziniet, kāds ir viens no tipiskākajiem stereotipiem par liepājniekiem? “Lepns kā liepājnieks.” Mums, protams, arī ir par ko un ar ko lepoties, īpaši šajās dienās, kad esam ieguvuši Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titulu.
Bet vēl bez lepošanās, mēs esam arī viesmīlīgi, atsaucīgi, radoši un labi protam savu lietu.
Vai esi pamanījis, ka liepājnieku vienmēr var atpazīt pēc vaiga? No vienas puses pa to sit saule, mēs pagriežam otru. Bet tur vējš. Tāpēc grozies kā gribi – liepājniekam viss sejā rakstīts.
Mēs paceļam savu galvu augstāk un izstiepjam kaklu. Lepni par to, kas mēs esam. Lepni no kurienes nākam. Turklāt skatoties ar izstieptu kaklu var arī tālāk redzēt. Labāk pārredzēt laukumu. Labāk prast savu lietu. Un mēs protam savu lietu.
Augstu pacelta galva ir arī labāk saskatāma. Arī no tāluma. Kā bāka viļņos. Tā rāda ceļu. Tāpēc ļaudis no visas Latvijas pie mums nokļūst. Kaut kā pievelkas. Un paši kļūst par bākām. Kļūst par liepājniekiem.
IeplānoLiepāju!