Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes.

Lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un pamatfunkcijas, tajā tiek izmantotas gan pirmās, gan trešās puses obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Nolūkā uzlabot tīmekļa vietnes funkcionalitāti un saturu, ar Jūsu piekrišanu papildus šajā tīmekļa vietnē var tikt izmantotas gan pirmās puses statistikas sīkdatnes, analizējot apmeklējumu statistiku, gan trešās puses sociālo mediju sīkdatnes, darot pieejamus šajā tīmekļa vietnē izvietotos video materiālus.

Piektdien, 1. decembrī, plkst. 17 Liepājas okupācijas muzeja izstāžu zālē K. Ukstiņa ielā 7/9 atklāja gleznotāja Solomona Geršova darbu izstādi “Māksla Gulagā. Vorkuta 1948.–1956.” no Vācijā dzīvojošās mākslas kolekcionāres Taņas Rubinšteinas-Horovicas kolekcijas.

Šī ir pirmā izstāde, kas būs skatāma atjaunotajā Liepājas okupācijas muzeja ēkā. Kaut arī pašlaik norit spraigi darbi pie jaunas interaktīvas vēsturiskās ekspozīcijas izveides, Liepājas muzejs no šā gada 1. decembra ver durvis apmeklētājiem, kuriem būs iespēja apskatīt izstādi par Gulaga tēmu.

Izstādes atklāšanas pasākumā piedalīsies izstādes idejas autore Taņa Rubinšteina-Horovica, spēlēs kamerorķestra “Kremerata Baltica” čellists Kristers Šīmanis. Klātesošos uzrunās Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Solomona Geršova (1906–1989) dzīves ceļš ilustrē daudzu mākslinieku likteņus, kurus samala Josifa Staļina represīvais režīms. Mākslinieks dzimis 1906. gadā Daugavpilī grāmatsējēja ģimenē. 1910. gadā ģimene pārceļas uz netālo Vitebsku, kur zēns apmeklē ebreju izglītības iestādi, kam seko mācības reālskolā.

Vecāki sapņo izskolot dēlu par rabīnu, taču mākslinieciski apdāvinātais zēns jau vienpadsmit gadu vecumā dodas mācīties pie gleznotāja Jehudas Pena – Krievijā pirmās ebreju mākslas skolas dibinātāja.

Vēl pēc trīs gadiem viņš uzsāk mācības pie Marka Šagāla un Kazimira Maļeviča Vitebskas Valsts brīvmākslinieku darbnīcās. 1922. gadā Geršovs pārceļas uz Petrogradu, kur mācās Mākslas un pedagoģijas tehnikumā un Augstākajā mākslas un tehnoloģiju institūtā, kā arī Pāvela Filonova darbnīcā, vienlaikus strādādams visdažādākajās tēlotājmākslas jomās. Petrogradā Geršova draugu un domubiedru pulkā ir gados jauni un visa veida inovācijām atvērti teātra mākslinieki, dejotāji, literāti un komponisti, tostarp Dmitrijs Šostakovičs.

Solomona Geršova pirmā personālizstāde notiek jau 1926. gadā, taču agrīnie darbi tiek iznīcināti 1932. gadā, kad Geršovu apcietina “par Revolūcijas mākslinieku asociācijas nomelnošanu”. Kopā ar draugiem, māksliniekiem Borisu Erbšteinu un Jeļenu Sofonovu, viņu uz diviem gadiem izsūta uz Kursku.

1984. gadā Solomona Geršovu apcietina otrreiz, un tuvinieki ir spiesti no viņa oficiāli atteikties. Astoņu gadu laikā, kurus viņš pavada Gulagā, viņu vairākkārt pārvieto. Viņš strādā Vorkutas šahtā, reizēm veic arī mākslinieka darbu. Pēc atbrīvošanas 1956. gadā Geršovs atgriežas Ļeņingradā, kur līdz pat mūža galam aktīvi un ražīgi strādā, rīko personālizstādes un piedalās grupu izstādēs, kā arī ceļo, galvenokārt uz Latviju un Gruziju.

Šajā izstādē skatāmi Vorkutā tapušie zīmējumi, par kuru pastāvēšanu kļuvis zināms vien nesen. Tajos dramatiski dokumentēti Gulaga ieslodzīto tēli un lēģera ikdiena. Vorkutas upes lēģeris, kura raktuvēs galvenokārt tika iegūtas ogles, bija viena no lielākajām spaidu nometnēm visā Gulaga sistēmā ar teju vissmagākajiem dzīves un darba apstākļiem.

Solomona Geršova radošā daudzpusība izrādījās pieprasīta un faktiski izglāba viņam dzīvību: reizēm, kad bija steigšus jāapglezno nometnes kluba sienas, viņš uz veselu mēnesi bija brīvs no darba šahtā; citkārt tas nozīmēja sīkus, taču ieslodzītā dzīvē kritiski svarīgus atvieglojumus.

Vorkutas zīmējumus Solomona Geršovs radījis ar vienkāršu zīmuli un divām trim ūdenskrāsām uz sliktas kvalitātes papīra, iepakojuma vai pat tapešu atgriezumiem. Darbos ieskicēti tie, kuros Staļina represīvā sistēma saskatīja eksistenciālu apdraudējumu – dažādu tautību ieslodzītie (ebreji, lietuvieši, moldāvi, rietumukraiņi), tostarp dažādu profesiju pārstāvji (zobārsts, inženieris, konservatorijas students, mālderis, pavārs), tie, kas jau izcietuši piespriesto sodu, bet spēku un līdzekļu trūkuma dēļ palikuši Vorkutā (“Šuvēja”), un visbeidzot arī nometnes priekšniecības tuvinieki (“Divas meitenes. Zīmēšanas stunda”).

Viens no zīmējumiem ir mākslinieka pašportrets. Geršovs uzmanīgi ielūkojas sevī, it kā mēģinot saprast, kādi notikumi satricina Gulagā nonākuša cilvēka iekšējo pasauli.

Gulaga tēmu mākslinieks turpina līdz pat nāvei. Viens no Geršova zīmīgākajiem vēlīnajiem darbiem ir “Atmiņas par Gulagu” – dziļi jēgpilns simboliska rakstura attēls, izteikti atšķirīgs no dokumentālajiem un nesamākslota tiešuma caurstrāvotajiem Vorkutas ieslodzījuma laika zīmējumiem.

Izstāde “Māksla Gulagā. Vorkuta 1948.–1956” skatāma līdz 2024. gada 25. martam no trešdienas līdz svētdienai no plkst. 10 līdz 18.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma un Liepājas muzeja publicitātes nolūkos. Atrodoties pasākuma teritorijā, jūs apliecināt, ka esat informēts par to, ka tiekat iekļauts/a audio vai vizuālajā materiālā.

Informāciju sagatavoja

Sandra Šēniņa,
Liepājas muzeja filiāles
“Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja
Mob. tālr.: +371 27 048 864
E-pasts: sandra.senina@liepaja.lv