Pilsētas karte

Arhitekta Luisa Melvila projektētais un jūgendstilā celtais Pētertirgus paviljons ir viens no skaistākajiem tirgus paviljoniem Eiropā, kas atklāts 1910. gadā. Arhitekta uzdevums nebija viegls – jāprojektē grezns paviljons agrāko kazarmu vietā, turklāt starp trim baznīcām – Sv. Annas baznīcu austrumos, Sv. Jāzepa katedrāli rietumos un sinagogu, kas līdz Otrajam pasaules karam atradās uz dienvidiem no Pētertirgus, pirms to iznīcināja 1941. gada jūlijā.

Sākotnēji plašais laukums izmantots kā karavīru apmācību un parādes vieta, un tikai 20. gadsimta sākumā te ierīkoja apstādījumus. 1925. gadā, kad Liepāja svinēja savu 300. jubileju, tālaika Valsts prezidents Jānis Čakste kopā ar citiem valsts un pilsētas vadītājiem katrā laukuma stūrī iestādīja pa vienai liepai. Šim notikumam pa godu laukums ir nosaukts Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes vārdā.

Rožu laukums ir pilsētas sirds un satikšanās vieta. Atbilstoši nosaukumam tā nemainīga vērtība ir rozes, kas šeit tiek stādītas jau vairāk nekā simts gadus. Pavasarī te pirmie uzplaukst krokusi, ko vēlāk nomaina narcises un tulpes, bet vasarā te krāšņi zied rozes. Ziemā laukums pārtop par romantisku Ziemassvētku saliņu.

Padomju gados promenāde, sākot no Tramvaja tilta virzienā uz jūru, bija slēgta militāra zona. Šobrīd tā ir vieta, kur apvienojas mierīgas pastaigas ar aktīvu nakts dzīvi, šarmanta atpūta ar rokenrolu un biznesa tikšanās ar māksliniecisku garu.

Sapnis par savu koncertzāli Liepājā bija jau vairāk nekā gadsimtu sens. Jau 19. gadsimta beigās, 1896. gadā, Liepājas dome pieņēma lēmumu par koncertzāles nepieciešamību.

Dienvidu mols atrodas uz ziemeļiem no pilsētas centra pludmales, un tas kalpo kā nozīmīgs Liepājas ostas aizsargs. Lai līdz tam nokļūtu, jādodas nesteidzīgā pastaigā pa pludmali. Mašīnu var atstāt stāvvietās Kūrmājas prospekta vai Roņu ielas galā.

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle atrodas uz Lielās ielas, vecpilsētas centrā. Katedrāles pamatakmens likts 1742. gadā, bet tā iesvētīta 1758. gadā. Celtniecība pilnībā pabeigta tikai 1866. gadā, kad atbilstoši sākotnējam projektam tās tornim uzbūvēti vēl divi stāvi.

Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle ir Karostas vizuālā un garīgā dominante, kas spilgti kontrastē ar tai blakus uzbūvētajām daudzstāvu paneļu dzīvojamām mājām.

Amatnieku nams vienkopus pulcē 16 dažādus Kurzemes novada amatniekus, kas ar lielu prieku par savu amatu un tā tradīcijām pastāstīs arī viesiem. Amatnieku darbnīcas izvietotas divos stāvos. Tur iespējams apskatīt gan to, kā uz stellēm top tautas tērpi, gan to, kā tiek veidotas lelles, sveces, metāla rotas, keramikas darbi, ādas un dzintara izstrādājumi.

Liepāja ir pazīstama kā mūzikas pilsēta, kurai ir arī sava himna ar nosaukumu „Pilsētā, kurā piedzimst vējš”. Liepājniekiem tik zināmie himnas tēli – laivinieks, vārna, dzintara latvieši, telefonists un cilvēku mežs – ir atveidoti skulptūrās, kas izvietotas visā Kūrmājas prospekta garumā.

Liepāja ir daudzu Latvijā iemīļotu mūziķu dzimtā pilsēta – tāpēc tieši šeit izveidota Slavas aleja, kur ikviens var samēroties, uzliekot savu roku uz Latvijā ievērojamu mūziķu plaukstu nospiedumiem.

Tirdzniecības kanāla garums ir trīs kilometri, tas savieno Liepājas ezeru ar Baltijas jūru un atdala Vecliepāju no Jaunliepājas. Tirdzniecības kanālu sāka rakt 1697. gadā, lai veidotu jaunu ostu, jo Līvas upe, kas kādreiz vijās cauri Liepājai un kalpoja kā osta, bija aizsērējusi.

Vides objekts un satikšanās vieta „Spoku koks” veltīts latviešu leģendārajai rokgrupai „Līvi” – šī mūziķu apvienība bija sava laikmeta zīme, kas savulaik veidojusi visas Latvijas uztveri par to, kādai jābūt pasaulei. „Spoku koks” ir iespaidīgs sešus metrus augsts koks, kas veidots no četriem tūkstošiem metāla stienīšu.

Sv. Annas baznīca ir senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos minēts jau 1508. gadā. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, bet laika gaitā gan baznīcas ēka, gan tornis ir vairākkārt pārbūvēti.

Liepājas Lutera baznīca ir Latvijas brīvvalsts laikā lielākā uzbūvētā baznīca. Katedrāles pamatakmens likts 1914. gadā, un tā ir celta krusta formas veidā no Somijā kaltiem akmeņiem.

Liepājas Svētā Jāzepa katedrāle ir lielākais katoļu dievnams Kurzemē ar bagātīgu un greznu interjeru.

Kazdangas pils un muižas komplekss piederējis ietekmīgajiem Kurzemes baroniem Manteifeļiem. Pils celta 1800.—1804. gados klasicisma stilā, projekta autors Johans Georgs Ādams Berlics, un tā joprojām tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem klasicisma stila paraugiem Kurzemē. Tās projektā un plānojumā ir saskatāmas daudzas līdzības ar Mežotnes pili.

Apriķu baznīca pamatoti tiek uzskatīta par Kurzemes sakrālās mākslas pērli, jo tās iekštelpu krāšņums paliek atmiņā ikvienam tās apmeklētājam. Mūra baznīca celta uz Apriķu muižas zemes kā Osten – Sakenu privātbaznīca 17.  gadsimta sākumā. Savu krāšņo interjeru zili baltos un zeltītos toņos Apriķu baznīca ieguvusi 18. gadsimta vidū. Interjera kompozīcijā valda rokoko gars, turpretī atsevišķiem elementiem piemīt izteiktas baroka stila pazīmes. Kungu loža, kancele, ērģeļu luktas, ērģeles, altāris, biktssols veido vienotu ansambli – dekoratīvās koktēlniecības meistardarbu. Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara J.V.F. Rodes 18. gadsimta 40 gados gleznotie griestu gleznojumi, kur attēlotas debesis ar alegoriskiem tēliem (taisnība, piesardzība, cerība u.c.) un virs ērģeļu luktām redzams eņģeļu orķestris.

Bāriņu un Dārza ielas krustojumā savulaik darbojusies privāta tipogrāfija, kurā 1790. gadā iespiests slavenais Imanuela Kanta darbs „Spriešanas spējas kritika”.

Jūrmalas parkā, Kūrmājas prospekta galā, slejas 1977. gadā uzstādītais piemineklis bojā gājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem – sievietes tēls, kas veras jūras plašumos un gaida mājās savējos.

Telses (Telsen) muiža rakstītajos avotos pirmo reizi pieminēta 1501. gadā. No 1641. gada līdz 19. gadsimta vidum muiža piederēja fon Korfu dzimtai - šajā laikā tapusi muižas centra apbūve. Kungu mājā līdz mūsdienām saglabājušies vērtīgi baroka stila kamīni, akmenī kalts galvenās ieejas portāls un citas detaļas. Bijušo muižas centru ieskauj vēsturiskie apstādījumi 10 ha platībā.

Muižas apbūves baroka ansamblis veidojies pie Alokstes upes 18. gs. sākumā. Muižas īpašnieki fon Ostenzakeni, vēlāk fon Korfu dzimta. 19. un 20. gs. mijā muižā saimniekoja vēlākais Somijas prezidents Gustavs Mannerheims. Vēlāk muižas ēkā iekārtoja skolu, kas 2018. gadā tika slēgta.

Vērgales muižas ēka celta 18. gadsimtā, bet vēlāk pārbūvēta vēlā klasicisma stilā. Tagad pilī atrodas Vērgales pamatskola. Kalpotāju dzīvojamajā ēkā izveidota bibliotēka, bijušajā klētī – kultūras nams, bet pārvaldnieka dzīvoklī atrodas pagasta pārvalde.

Pirmā Papes bāka, kas bija no koka, tika uzcelta 1887.gadā un to sauca par Robežu bāku. Pašreizējā bāka - balts dzelzs cilindrs, kuru stiprina kniedēta dzelzs režģu konstrukcija - celta 1910.gadā. Tās augstums ir 21 m virs jūras līmeņa. Papes bāka no visām Latvijas bākām pašreiz atrodas vistuvāk jūrai.

Pirmā 18 m augstā bāka Akmeņragā uzbūvēta 1864. gadā. Pārējo Latvijas bāku vidū izceļas ar savu atrašanos kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē. Tās gaisma atzīmē akmeņainu, apmēram divas jūras jūdzes jeb 3,7 km garu sēkli, kurš iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā. Jūras dziļums šajā sēklī ir tikai nedaudz virs diviem metriem. Vieta, kur atrodas bāka, palikusi turpat, bet piekraste gadu gaitā atkāpusies. Neskatoties uz to, ka šeit jau no 1879. gada dega navigācijas uguns, Akmeņrags pieredzējis vairākas kuģa katastrofas. No tām zināmākā ir Latvijas tvaikoņa "Saratow" uzskriešana uz sēkļa 1923. gada septembrī. "Saratow" 1919. gadā uz neilgu laiku kļuva par Latvijas pagaidu valdības mājvietu.

Baznīca atrodas Rucavas centrā, tā celta 1872.–1874.gadā, pēc ugunsgrēka atjaunota 1932.gadā. Dievnamā saglabājušies interesanti 19.gadsimta beigu mākslas priekšmeti - seni kroņlukturi, altāra svečturi, kristāmtrauks un citi dievnama piederumi, kā arī altārglezna, kas saglabājusies kopš baznīcas uzcelšanas. Baznīcu rotā 1936.gadā izgatavotas ērģeles.

Vairākkārt pārbūvēta, sagrauta, dedzināta, un tomēr atkal atjaunota! Interesanti, ka daļa baznīcas atrodas zem klajas debess, bet altāra vietā sienā izveidots stikla krusts, kurš kalpo kā abpusējs altāris.

Dievnams celts 1700. gadā no laukakmeņiem, ar dakstiņu jumtu un vienu torni. Velvju griesti veidoti no neēvelētiem dēļiem, bet grīda no dedzinātām māla plāksnēm. Baznīcā ir trīs altāri, kas būvēti dažādos laikos. Tos rotā svētbildes un kokgriezumi. Dažādiem kokgriezumiem rotātas arī ērģeles un "kungu" krēsls.

1254. gadā, vietā, kur vācu krustneši izlaupīja un nopostīja seno kuršu pili, tika uzcelta baznīca. Tā vairākkārt atjaunota un pārbūvēta, un šobrīd ir uzskatāma par vecāko baznīcas ēku Kurzemē.

27 m augstais tornis būvēts 1960. gadā un darbojies līdz 2009. gadam. Apskatāms pirmā stāva interjera iekārtojums, eksponēti ūdensapgādes tīklu krāni, informācija par citiem industriālajiem objektiem Aizputē, darbināms 3D ūdenstorņa modelis un dziļurbuma modelis. No torņa paveras skats uz Aizputes apbūvi.

Dabas parks ar retu augu kolekciju, kas papildināts ar Ģirta Brumsona mākslas darbiem un mazajām arhitektoniskām formām.

Kompleksā ietilpst Zviedru vārti, Priekules muižas pils un pils skatu tornis. No 15.gs. Priekuli pārvaldīja baroni Korfi. Šajā laikā būvēta muižas pils un pils nocietinājumi, lai aizsargātos no sirotājiem.

Sapnis par savu koncertzāli Liepājā bija jau vairāk nekā gadsimtu sens. Jau 19. gadsimta beigās, 1896. gadā, Liepājas dome pieņēma lēmumu par koncertzāles nepieciešamību.

Liepājas muzejs ir nozīmīgs nacionālās kultūras mantojuma glabātājs un popularizētājs. Tā ir vieta, kur pilsētas vēsture apvienojas ar aktuālām mākslas norisēm.

Galerija „Romas dārzs” apvieno antikvariātu un izstāžu zāli, kas ierīkota ēkas pagrabstāva tuneļos.

Amatnieku nams vienkopus pulcē 16 dažādus Kurzemes novada amatniekus, kas ar lielu prieku par savu amatu un tā tradīcijām pastāstīs arī viesiem. Amatnieku darbnīcas izvietotas divos stāvos. Tur iespējams apskatīt gan to, kā uz stellēm top tautas tērpi, gan to, kā tiek veidotas lelles, sveces, metāla rotas, keramikas darbi, ādas un dzintara izstrādājumi.

Muzeja misija ir uzturēt dzīvu tautas kolektīvo vēsturisko atmiņu un stiprināt nacionālo pašapziņu. Muzeja ekspozīcijās tiek runāts par tik svarīgiem tematiem kā valstiskuma zaudēšana un okupācijas periods.

Olimpiskais centrs 18 000 kvadrātmetru platībā apvieno sevī visdažādāko funkciju telpas. Galvenās ēkas piecos stāvos atrodas piemērotas sporta zāles basketbolam, volejbolam, florbolam, galda tenisam, boksam, džudo, grieķu-romiešu un brīvajām cīņām. Olimpiskais centrs nodrošina ne tikai telpas sporta pasākumiem. Galvenajā ēkā atrodas arī lielā koncertu un konferenču zāle (Rožu zāle), deju un banketu zāle (Tango zāle), semināru un konferenču zāles (Saules un Liepu zāles), un Lielā sporta arēna, kura paredzēta basketbolam, florbolam un, nereti liela mēroga koncertiem. Olimpiskais centrs ir viens no modernākajiem un daudzfunkcionālākajiem sporta un kultūras kompleksiem Latvijā, Baltijā, kurš piedāvā atpūtas iespējas dažādām gaumēm.

Viesnīcas „Promenade Hotel” vestibils var šķist neparasts – tajā ir iekārtota vesela mākslas galerija. Šeit savas personālizstādes atklāj ievērojami latviešu gleznotāji. Bet vitrīnās apskatāmi un iegādājami latviešu rotkaļu un amatnieku darinājumi – izstrādājumi no sudraba, dzintara, pērlēm, stikla, lina.

Izstāžu galerijā un foajē regulāri ir apskatāmas Liepājas un Latvijas mākslinieku izstādes, kuru mērķis ir stiprināt latvisko identitāti.

Mākslas galerija ir Liepājas mākslinieku Ingas un Aivara Kleinu izlolota vieta, kur apskatīt un iegādāties ikdienā pielietojamus mākslas darbus dažādu Liepājas, Latvijas un Baltijas autoru izpildījumā – rotas, traukus un sadzīves priekšmetus.

Vides objekts un satikšanās vieta „Spoku koks” veltīts latviešu leģendārajai rokgrupai „Līvi” – šī mūziķu apvienība bija sava laikmeta zīme, kas savulaik veidojusi visas Latvijas uztveri par to, kādai jābūt pasaulei. „Spoku koks” ir iespaidīgs sešus metrus augsts koks, kas veidots no četriem tūkstošiem metāla stienīšu.

Liepāja ir daudzu Latvijā iemīļotu mūziķu dzimtā pilsēta – tāpēc tieši šeit izveidota Slavas aleja, kur ikviens var samēroties, uzliekot savu roku uz Latvijā ievērojamu mūziķu plaukstu nospiedumiem.

Liepāja ir pazīstama kā mūzikas pilsēta, kurai ir arī sava himna ar nosaukumu „Pilsētā, kurā piedzimst vējš”. Liepājniekiem tik zināmie himnas tēli – laivinieks, vārna, dzintara latvieši, telefonists un cilvēku mežs – ir atveidoti skulptūrās, kas izvietotas visā Kūrmājas prospekta garumā.

Karostā apmeklētājus gaida neparasts muzejs. Šeit var redzēt īstu cietumu, kas kopš cara laikiem tikpat kā nav mainījies. Cietumā iespējams uzzināt, kā kamerās izvietoti ieslodzītie, kā jutās karcerī ieslodzītais, un muzeja ekspozīcijās redzēt liecības no dažādiem laikmetiem un tolaik valdošajām varām.

Automašīnu muzejā var iepazīt automašīnu vēsturi pēdējo simt gadu laikā, apskatīt vēsturiskus spēkratus un unikālas fotogrāfijas. Ekspozīciju veido vairākas kravas automašīnas, militārais transports, kā arī dažādas sporta automašīnas, kādas reti kur vairs ir sastopamas.

Muzejs iekārtots Aizputes pilsmuižas jaunajā kungu mājā, kas celta 18.–19. gs. mijā. Pils īpašnieka ģimene pārcēlās uz jauno ēku, bet vecajā pilī izmitināja muižas kalpotājus.

Kazdangas muzejs iekārtots Kazdangas pilī. Tā celta 19. gadsimta sākumā un piederējusi ļoti bagātiem un politiski ietekmīgiem Kurzemes baroniem – Manteifeļiem. Kazdangas pils joprojām tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem klasicisma paraugiem Kurzemē. Tās projektā un plānojumā ir saskatāmas daudzas līdzības ar Mežotnes pili.

Muzeja kompleksā ietilpts galvenā ekspozīciju ēka, Laivu māja un Tīklu māja.

Kaut arī ēka ir ieguvusi jaunu ārējo veidolu, tās saimes istaba saglabāta senajā izskatā (māja celta 19. gs. beigās) ar tam laikam raksturīgo iedzīvi, etnogrāfiskiem priekšmetiem, un no tās dveš senatnes elpa. Mājas apmeklētājus priecē gan bagātais Rucavas mantojums, gan šodienas rucavnieču adītie cimdi un zeķes, kurus ir iespējams arī iegādāties. Māju apsaimnieko Rucavas tradīciju klubs un Rucavas sievas. "Zvanītājos" tiek svētīti gadskārtas svētki, īpaši Ziemassvētki un Lielā diena. Regulāri notiek Rucavas sievu Dzīvesskolas nodarbības, katru vasaru - "Zvanītāju" vasaras skoliņas, kurās tiek apgūtas visdažādākās prasmes. Rucavas viesiem tiek piedāvāta tradicionālās kultūras programma "Rucavas goda mielasts", kura laikā to dalībniekiem ir iespēja iejusties tradicionālajā Rucavas kultūrvidē, iepazīt Rucavas kultūras mantojumu, nobaudīt īstu lauku rupjmaizi ar medu vai arī kādu no kurzemnieku iecienītajiem ēdieniem –rāciņus ar balto sviestu, riezi vai rīvētu kartupeļu kukulīšus ar sātīgu krējuma mērci, un, protams, kopīgi to visu izdziedāt Rucavas dziesmās. Ir iespējamas arī meistardarbnīcas tradicionālo Rucavas ēdienu gatavošanā.

Muzeja kompleksu veido tradicionālā piejūras ciematiņa zvejnieku-zemnieku sēta. Vecu koka ieskauta stāv sirmā dzīvojamā mājā ar niedru jumtu, kas jumta korē nostiprināts ar tā saucamajām "tupelēm" un rotāts ar "stēgu gaiļiem". Mājai ir stiklota veranda un izrakstīta durvju aploda. Istabā var apskatīt senas koka mēbeles un sadzīves lietas.

Apskatāma ap 600 prezentācijas pildspalvu kolekcija, kā arī motociklu kolekcija un ugunsdzēsības tēmai veltīta ekspozīcija.

Ekspozīcija par nīcenieku senatni un Pērkones vēsturi.

Ekspozīcija sadalīta trīs vēstures posmos, sākot ar posmu līdz Otrajam pasaules karam, kad Liepājā dzīvoja liela ebreju kopiena. Otrajā daļā godināta Otrā pasaules kara laikā holokaustā bojāgājušo piemiņa. Trešā ekspozīcijas daļa vēstī par laika posmu no 1945. gada maija līdz mūsdienām.

Muzejs iekārtots Apriķu muižā, kuras apbūves baroka ansamblis pie Alokstes upes veidojies 18. gadsimta sākumā, kad ap pagalmu uzcelta kungu māja, klēts un pārvaldnieka māja. Kungu māja būvēta laikā līdz 1742. gadam, bet tās astoņstūru trīsstāvīgais tornis neogotikas formās uzbūvēts 19. gadsimtā. Lielākā daļa pārējo ēku – kūts, brūzis, dzirnavas – tika uzbūvētas 19. gadsimta otrajā pusē, un tanī pat laikā tiek ierīkots arī neliels ainavu parks. Apriķu muiža kopš 16. gadsimta  piederēja fon Osten – Sakenu dzimtai, bet no 1790.- 1852. gadam bija fon Korfu dzimtas īpašumā.

Apmeklētājiem ir iespēja apskatīt zvejnieku sadzīves priekšmetus un amata rīkus, uzzināt par to pielietojumu un senajiem nosaukumiem, kā arī iegūt plašāku informāciju par Jūrmalciema vēsturi - iepazīties ar senām fotogrāfijām, uzzināt par zvejnieku dzimtām un atmiņu stāstiem.

Kalētu senlietu krātuve atrodas Kalētu pagasta centrā, Kalētu muižas kompleksa ēkā - "Vecajā brūzī". Tajā atrodami materiāli par 1882. gadā dibinātās Kalētu skolas vēsturi un Kalētu ciemu un pagasta kultūras tradīcijām. Tiek vāktas un eksponētas vācu laika senlietas, kā arī bijušās kopsaimniecības – sovhoza "Druva" dokumentācija.

Senlietu glabātuve izveidota 1980. gadā. Apskatei piedāvā: sadzīves priekšmetus - mēbeles, traukus, darba rīkus; lietišķās mākslas priekšmetus - tautas tērpus, audumus, adījumus; Sikšņu skolas un Dunikas pagasta vēstures materiālus - sadzīve, kultūra, fotogrāfijas.

Ekspozīcija apmeklētājiem stāsta par senajiem darba rīkiem, kuru pielietojumu mūsdienu cilvēkam dažkārt pat grūti atminēt. Ekspozīcija tiek nemitīgi papildināta ar jauniem eksponātiem, kuri lieliski papildina jau esošos un uzbur apmeklētājiem aizvien reālāku ainu par to, kā dzīvojuši un strādājuši mūsu senči. Ekspozīcija izvietota ēkā kura ir aptuveni 200 gadu sena un līdz ar to pati par sevi ir unikāls apskates objekts.

Kamēr Otaņķu senlietu krātuve tiek rekonstruēta, aiz Rudes pamatskolas izveidots Seno zirglietu šķūnis, kurā var apskatīt krātuvei dāvinātās zirglietas, uzzināt par to pielietojumu un Otaņķu puses zirgu kopšanas paražām.

Muzejs iekārtots pirmās neatkarīgās latvijas Ārlietu ministra Z.A. Meirovica dzimtajā mājā. Muzejā tiek veidotas gan pastāvīgas, gan mainīgas ekspozīcijas, kas stāsta par slavenu personību dzīves līkločiem Durbē, kā arī nozīmīgākajiem ar Durbes vārdu saistītajiem vēsturiskajiem notikumiem. Muzejā tiek rīkotas arī izstādes.

Te apskatāmi vairāki kā gadsimtu seni Nīcas un Pērkones tautastērpi. Bagātiīgais senās pūralādes saturs vēsta par senajām tradīcijām rokdarbu darināsānā - apskatāmas Nīcā austas segas, dvieļi, galdauti, dažādi izšuvumi, kā arī adījumi - cimdi, zekēs. Tepat ir apskatāmas senas grāmatas, dažādi vēsturiski sadzīves priekšmeti un darba rīki. Senlietu krātuvē regulāri tiek rīkotas seno fotogrāfiju izstādes, kas sniedz izsmeļošu un interesantu informāciju par novada vēsturi.

Informatīvi izglītojoša ekspozīcija par Durbes ezeru no ledus laikmeta līdz mūsdienām. Apskatāmas ezerā mītošo zivju mulāžas, interaktīvas ekspozīcijas par ezera veidošanos, vēsturiskām liecībām un eitrofikācijas iemesliem.

Iespēja ielūkoties mākslinieka darbnīcā, apskatīt un iegādāties gleznotāja darbus.

Ekspozīcija iekārtota bijušā kolhoza "Suvorovs" kantora ēkā un tās apkārtnē. Ekspozīcijā iespēja iepazīt kolhoza laika dzīvi un tehniku.

Liepājas pludmale kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad Liepāja veidojās par atpazīstamu kūrortpilsētu un bija iecienīta veselības uzlabošanas vieta Eiropas un Krievijas aristokrātiem, tostarp Krievijas caram.

Trīs kilometrus garais Liepājas Jūrmalas parks ir 50 hektārus plašs – šobrīd viens no lielākajiem stādītajiem parkiem Latvijā. Parku sāka veidot 19. gadsimta beigās, lai krāšņotu topošā kūrorta teritoriju, kā arī tīri praktisku iemeslu dēļ – lai ierobežotu smilšu iepūšanu pilsētā.

Liepājas ezers ir lagūnas tipa ezers, kas veidojies, atkāpjoties Baltijas jūrai. Ezers un apkārtējās pļavas ir iekļautas dabas liegumā „Liepājas ezers” un ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama „Natura 2000” teritorija, jo ir nozīmīga ūdensputnu ligzdošanas un caurceļošanas vieta. Šeit ligzdo 27, ziemo – 10 un migrācijas laikā barojas 50 īpaši aizsargājamas putnu sugas.

Pie Papes ezera 1999. gadā Pasaules dabas fonds (WWF) ieveda 18 savvaļas zirgus. Tā bija pirmā vieta Latvijā, kur šos savvaļas dzīvniekus palaida ganīties. Pārtiekot no zāles, niedrēm, krūmiem, koku mizas, savvaļas zirgi rada dažādu augstumu veģetāciju, veido no niedrēm un krūmājiem brīvas vietas, sekmē meža lauču veidošanos, kā arī veido piemērotus augšanas apstākļus citām pļavu augu sugām. 2004. gadā savvaļas zirgiem pievienojās tauru govis.

Eiropā aizsargājamā Natura 2000 dabas teritorija. Jūras krasts ar smalkajām, baltajām smiltīm, kāpas un priežu mežs vilina apmeklētājus gan ziemā, gan vasarā. Dabas parkā "Bernāti" atrodas Latvijas augstākā kāpa – 37 m augstais Pūsēna kalns. Latvijas rietumu sauszemes punktā uzstādīta robežzīme "Zaļais stars". Tajā ietverts saules motīvs un tā ir viena no četrām tēlnieka V.Titāna granīta skulptūrām, kas uzstādīta visos Latvijas tālākajos sauszemes punktos. Dabas parkā izvietotas arī koktēlnieka Alvja Vitrupa darinātās skulptūras pēc teikas "Kā Dienvidkirzemes tautastērpā radušās krāsas" motīviem. Piemiņas akmens Latvijas Republikas pirmajam valsts prezidentam Jānim Čakstem uzstādīts augstas kāpas virsotnē, kur viņš 1924. gada 27. septembrī teica zīmīgos vārdus "Te jābūt kūrortam!" un nolika Bernātu kūrorta pamatakmeni. 2013. gada vasarā piemiņas vieta labiekārtota, ierīkojot ērtas trepes ar divām skatu platformām un soliņiem.

Pastaigu taka 3 km garumā vijas gar līkumotajiem Ālandes upes krastiem cauri mūsdienu Grobiņai. Visā takas garumā izvietoti stendi, kuros attēloti Grobiņai nozīmīgi vēstures stāsti.

Te 137 ha platībā plašos aplokos un mītnēs apskatāmi 38 sugu savvaļas dzīvnieki – kiangi, lāči, lūši, vilki, meža cūkas, aļņi, vāveres, plēsīgie putni – un visdažādāko šķirņu mājdzīvnieki – Latvijas zilās, Hailandes un Galovejas govis, Romanovas aitas, Vjetnamas cūkas, pīles, zosis, tītari u.c. Acīgākie dīķos pamanīs retās Eiropas kokvardes.

Pastaigu un skaistu dabas skatu cienītājiem gar Durbes upes krastiem Cīravas mežaparkā ir izveidotas pastaigu takas ar soliņiem un tiltiņiem.

Dārzā apskatāmi ap 150 mūžzaļajiem un vasarzaļajiem rododendriem dažādās krāsās.

Dabas parks ar retu augu kolekciju, kas papildināts ar Ģirta Brumsona mākslas darbiem un mazajām arhitektoniskām formām.

Mežaparkā izveidotas 2 km garas pastaigu takas, ierīkota “Zaļā klase” un dabas kinozāle “Daba iedvesmo” ar 40 sēdvietām. Mežaparka teritorijā ierīkota arī velo trase, kurā tiek organizētas MTB sacensības.

Embūtes dabas parks, saukts par Embūtes senleju, ir viena no skaistākajām, interesantākajām un noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Nav Latvijā otras tādas vietas, kur ieejas vārtus dabas parka teritorijā simbolizē stilizēti zobeni ar vairogiem ceļa abās pusēs, radot mītisku un cienījamu noskaņu. Par Embūtes apkārtnes vēsturi stāsta daudzas teikas un leģendas. Viena no pazīstamākajām ir romantiskā teika par kuršu vadoņa Induļa un vācu komtura meitas Ārijas mīlestību. Vietā, kur viņi pirmoreiz tikušies joprojām atrodas Ārijas un Induļa ozoli.

Aizvīķu muižas parks ir veidots 19. gadsimta beigās. Tajā apskatāmi pasaku un teiksmu tēli, kas vēsta par Aizvīķu ciema vēstures notikumiem. Parkā aug Latvijas apstākļiem ne mazums eksotisku koku sugu – šaurlapu kārija, korķa koks, riekstkoks un citi.

Pāvilostā apmēram 50 m no krasta, jūrā viļņi apskalo Pāvilostas Lielo akmeni jeb Jūrakmeni. Tā augstums virs grunts 3,5 m (ūdenī 1,5 m), apkārtmērs - 15 m. Padomju laikā šis akmens bija robežzīme, par kuru tālāk gar jūras krastu ļaudis nedrīkstēja iet.

Šo 5,5 km garo pastaigu taku veido koka laipu klājums, kas stiepjas pāri Tīrspurvam līdz gandrīz pusotru gadsimtu vecajai Luknas skābaržu audzei. Šī ir vienīgā skābaržu tīraudze Latvijā. Te koki savus zarus izslējuši kārtīgas sešstāvu mājas augstumā. Gan Tīrspurvs, gan Luknas skābaržu audze atrodas Dunikas Dabas liegumā, un te varēsiet izbaudīt gan neparasto klusumu, kas allaž valda purvā, gan arī neikdienišķo, pirmatnējo ainavu – purvu ar akačiem, ezeriņiem un saliņām.

Viens no lielākajiem un ainaviski bagātākajiem ezeriem Liepājas apkārtnē. Tā platība ir 670,5 ha, vidējais dziļums 1,5 m. Ezera ziemeļaustrumu teritorijas palienu pļavas ir iekļautas NATURA 2000 aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā. Durbes ezers ir bagāts ar zivīm, tādēļ to iecienījuši makšķernieki. Makšķerēšanai Durbes ezerā ir nepieciešama licence! Sīkāka informācija +371 29 164 833. Licenci var iegādāties arī elektroniski www.e-pakalpojumi.lv

Ganāmpulka apskate un kazas piena produktu degustācija.

Karosta ir brīnumaina, paradoksāla un unikāla vieta ne vien Latvijas, bet arī pasaules vēstures un arhitektūras kontekstā. Karosta ir lielākā vēsturiskā militārā teritorija Baltijā un aizņem gandrīz vienu trešdaļu no visas Liepājas teritorijas.

Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle ir Karostas vizuālā un garīgā dominante, kas spilgti kontrastē ar tai blakus uzbūvētajām daudzstāvu paneļu dzīvojamām mājām.

Karostas cietums ir vienīgais tūristiem atvērtais militārais cietums Eiropā, kas atzīts par pārsteidzošāko un neparastāko viesnīcu pasaulē.

Latvijā garākais mols – Ziemeļu mols – būvēts 19. gadsimta beigās kā ļoti svarīga Liepājas Jūras cietokšņa un militārās ostas daļa. Mola garums ir 1800 metri, platums – 7,35 metri. Šī ir liepājnieku iecienīta vieta, kur vērot saulrietus un makšķerēt jūras zivis, bet vētras laikā šeit var redzēt varenās dabas skatus, kad ar pilnu spēku bango jūra.

19. gadsimta beigās, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi ienaidnieka uzbrukuma gadījumā, tika izbūvēti nocietinājumi tagadējās Karostas teritorijā un arī Liepājas centrā un pie dienvidu robežas.

Oskara Kalpaka izgriežamais tilts ir viens no vecākajiem metālkonstrukciju tiltiem Latvijā, kas atklāts 1906. gadā.

Redāns ir 19. gadsimta beigās celtā Liepājas Jūras cietokšņa daļa, kur notikušas Latvijai nozīmīgas cīņas. Lai gan uzbūvētie nocietinājumi ap Karostu tika atzīti par stratēģisku kļūdu un vairums no tiem saspridzināti, Redāns palicis teju neskarts. Tā ir arī vienīgā nocietinājuma daļa, kur notikusi reāla karadarbība.

Ūdenstornis celts 1905. gadā, lai apgādātu ar dzeramo ūdeni visu Karostas teritoriju, kas veidojās kā neatkarīga un slēgta pilsētas daļa. Staltā sarkanķieģeļu ēka ir neatņemama Karostas ainavas un industriālā mantojuma sastāvdaļa.

Pasta baložu stacija celta 1899.–1900. gadā, tajā bija paredzēta vieta 450 pasta baložu turēšanai.

Karostas manēža celta 1903.–1904. gadā. Ēkai bijis viegls, kniedētu metāla konstrukciju un skārda ieseguma jumts. Lai milzīgo telpu izgaismotu, tai savulaik projektēti arkveida logi un jumta pārsegumā iemontētas stikla kārniņu joslas.

Lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls Latvijā atrodas Liepājā, Šķēdes kāpās. Memoriāls veltīts Otrā pasaules kara laikā nogalināto vairāk nekā 3000 Liepājas ebreju piemiņai. Tas veidots Izraēlas nacionālā simbola – Menoras jeb septiņu žuburu svečtura – formā. Tā kontūras, kas labi saskatāmas no putna lidojuma, izveidotas no skaldītiem laukakmeņiem un granīta bluķiem.

Olimpiskais centrs 18 000 kvadrātmetru platībā apvieno sevī visdažādāko funkciju telpas. Galvenās ēkas piecos stāvos atrodas piemērotas sporta zāles basketbolam, volejbolam, florbolam, galda tenisam, boksam, džudo, grieķu-romiešu un brīvajām cīņām. Olimpiskais centrs nodrošina ne tikai telpas sporta pasākumiem. Galvenajā ēkā atrodas arī lielā koncertu un konferenču zāle (Rožu zāle), deju un banketu zāle (Tango zāle), semināru un konferenču zāles (Saules un Liepu zāles), un Lielā sporta arēna, kura paredzēta basketbolam, florbolam un, nereti liela mēroga koncertiem. Olimpiskais centrs ir viens no modernākajiem un daudzfunkcionālākajiem sporta un kultūras kompleksiem Latvijā, Baltijā, kurš piedāvā atpūtas iespējas dažādām gaumēm.

Lielākais un modernākais baseinu un SPA centrs Kurzemē. SPA kompleksā ietilpst gan dažāda veida ūdens atrakcijas bērniem, gan atpūtas un relaksācijas iespējas pieaugušajiem. Pēc aktīvas atpūtas ūdenī apmeklētājiem ir iespēja apmeklēt trīs veidu pirtis (sāls saunā, turku pirtī un aromātiskajā pirtī) un dažāda veida masāžas baseinus. Baudot atpūtu SPA zonā, ir iespēja veldzēt slāpes un baudīt veselīgu, svaigi spiestu sulu Red Sun Buffet SPA kokteiļu bārā.

Iespēja izzināt kuršu vikingu dzīves gudrības, iejusties vikingu tēlos un doties izbraucienā ar vikingu liellaivu.

Karostas cietumā piedāvājam divas slēgtās istabas:

Parkā gar Durbes upi izveidotas pastaigu takas ar tiltiņiem un soliņiem. "Bebru takā" izvietoti aktīvās atpūtas elementi – trošu tilts, kāpšanas sienās, šūpoles un citi.

Iespēja izmēģināt spēkus dažāda augstuma un sarežģītības trasēs, vertikālu un horizontālu šķēršļu pārvarēšanu unikālas konstrukcijas tornī.

Kabeļu veikborda trase un SUP dēļu noma.

Nesteidzīgi atpūtas izbraucieni ar acteku tipa piknika laivām. Pirmā laiva – "Bartinera" – nokrāsota Nīcas tautastērpa brunču krāsā ar Bārtas etnogrāfiskajiem elementiem. Nu tai pievienojusies arī krāšņā mākslinieces Kristīnes Abikas apgleznotā "Matilde" un Elitas Patmalnieces apgleznotā "Elita".

Lai baudītu ziemu un no kalna brauktu lejā ar dažādiem šļūcamrīkiem, snovbordu vai slaloma slēpēm, nemaz nav jāmēro tāls ceļš līdz slēpošanas trasēm Vidzemē. Tepat Kurzemē, Vaiņodē, 60 km attālumā no Liepājas ir Volzbaha kalns. Tam ir stāva nogāze ar skaistu skatu pāri gravai, kas veido vairāk kā 130 m garu nobraucienu.  Kalns pakāpeniski tiek paaugstināts, un asāku izjūtu cienītājiem šeit ir īsta medus maize. Tāpat netiek aizmirsts par mazākajiem aktīvās atpūtas baudītājiem- nobrauciens no mazā kalniņa ir tieši laikā!

Dabas parkā ierīkotas pastaigu takas ar skatu torni, skatu platformām, kāpnēm, informatīvajiem stendiem, veselības stendiem un ugunskura vietu. Te patīkami pavadīsiet laiku, iepazīstot leģendām apvītā novada vēsturi un dabu.

Vizināšanās ar kuģīti, kuteri un laivu.

"Laser tag" – lāzeru cīņas – ir visiem labi zināmā peintbola analogs, bet atšķirīgs ar to, ka Laser taga spēlē spēlētājus-pretiniekus "neitralizē" ar drošiem un nekaitīgiem lāzera šāvieniem no lāzera-ieroča, bet pati spēlētāja "neitralizācija" notiek, kad speciāli devēji (sensori), kuri ir nostiprināti uz spēlētāja apsaites, reģistrē pretinieka lāzera-ieroča staru, kas nozīmē, ka nav ne krāsu bumbiņu, ne sāpīgu sitienu, ne zilumu. Šī koncepcija padara Laser tagu pieejamu ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm un bērniem.

Jāšanas apmācības, izjādes gan uz laukuma, gan mežā, vizināšanās divzirgu aizjūgā atsperratos vai kamanās, karietes īre svinībām, speciāli bērniem sagatavoti mazie zirgi.

Izjādes ar zirgiem un ponijiem, asas izjūtas sacīkšu pajūgā, jāšanas un pajūgu braukšanas pamatiemaņu apgūšana iesācējiem, izglītojošas ekskursijas grupām. Reitterapijas pakalpojumi. Dzimšanas dienas ballītes un fotosesijas piknika vietā.

Labiekārtota atpūtas vieta ar ugunskura vietu un grilu, galdiem, soliem un nojumi. Bērnu rotaļu laukums, volejbola laukums un baskāju taka.

Radiovadāmo automašīnu trase un automašīnas, kā arī dronu apmācības.

Sērfošanas apmācība un inventāra noma.

Aktīvā tūrisma inventāra noma atpūtai visos gadalaikos. Pieejami velosipēdi pieaugušajiem un bērniem, makšķernieku laivas, ūdens katamarāns, nūjošanas inventārs, kā arī slēpes ar visu aprīkojumu.

12 velosipēdi aktīvai atpūtai Durbes novadā vai braucienam pa velomaršrutu apkārt Durbes ezeram.

Piknika un telšu vietas, bērnu rotaļu laukums.

Galdiņa rezervācija restorānā/ vīna bārā jāveic vienu dienu iepriekš. Restorāns/ vīna bārs atvērts tikai uz iepriekšējām rezevācijām 15:00-22:00, kā arī 2 stundas pirms pasākuma koncertzālē.

Restorāns atvērts jau brokastu laikā, kad viesiem piedāvājam plašu auksto un karsto galdu bufetes veidā:

Darba laiks:

Darba laiks:

Sestdienās vēlās brokastis 10:30 - 14:00

Kafejnīca atvērta arī koncertzāles pasākumu laikā.

Unikāla kafejnīca, kas iekārtota senā kalēju smēdē, atpūtas kompleksā "Jura staļļi".

Sniedzam šādus pakalpojumus:

Mājīga kafejnīca Rucavas centrā. Piedāvā brokastis, siltos ēdienus, kūkas, uzkodas un dzērienus.

Piecu zvaigžnu, dizaina viesnīca "Promenade Hotel” atrodas vēsturiskā ķieģeļu ēkā Liepājas sirdī, tikai dažus metrus no tirdzniecības kanāla, dažu soļu attālumā no Baltijas jūras.

Pašā Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam, standarta klases viesnīca „Līva” piedāvā ērtas un ekonomiskas naktsmītnes. 115 viesu numuri iekārtoti un aprīkoti atbilstoši dažādu viesu prasībām – gan aktīviem darījumu cilvēkiem, gan taupīgiem pludmales apmeklētājiem, gan ģimenēm nesteidzīgai atpūtai. Viesu ērtībām pieejams arī fitnesa zāle ēkas otrajā stāvā.

Kemperu stāvvieta 50 metru no Liepājas pludmales, norobežotā teritorijā. Ir pieejamas pieslēguma vietas ekeltrībai, kanalizācijai, ūdenim, ir dušas, labierīcības. Blakus kafejnīca ar darba laiku 11:00-19:00. 20 minūšu gājiena attalumā līdz Liepājas centram.

Viesnīca atrodas Liepājas sirdī. “Maestro Dizaina Viesnīca” ir labs jaunums ne tikai Liepājniekiem, bet katram dzīves mīļotājam. Viesnīca sāka uzņemt viesus 2017.gadā, pēc remontdarbiem, kuru laikā tika izmainīti gan arhitektūras plānojumi, gan koncepts. Tagad tiek piedāvāti ne tikai viesnīcas pakalpojumi, bet arī restorāns ar vienu no Latvijas labākajiem pavāriem, Rihardu Ķempi. Viesnīcā ir 11 numuri, sētā ir autostāvvieta mašīnai. Restorāns, kas atrodas ēkas pirmajā stāvā, pieejams visiem, ne tikai viesnīcas viesiem, bet noteikti jāpiebilst, ka viesnīcas viesiem brokastis ir bez maksas un tiek pasniegtas ar “A la carte”. Lai arī viesnīca un restorāns ir atvēries tikai no 10.jūlija, atsauksmes ir tikai pozitīvas.

Komfortabla brīvdienu mājiņa, piemērota līdz piecām personām.

Jauks studijas tipa dzīvoklis 1856. gadā celtā, vēsturiskā koka ēkā, pašā vecpilsētas sirdī. 37 m2 miteklis var lepoties ar virtuvi, lielu vannu un rūpīgi izvēlētām dažādu laikmetu mēbelēm.

Labiekārtota brīvdienu māja priežu ielokā.

Divas brīvdienu mājas netālu no jūras. Vieta, kur atpūsties ceļotājiem, romantiķiem, meklētājiem, vientuļniekiem, optimistiem, cerētājiem...

Lai palīdzētu izplānot izcilas brīvdienas Liepājā un tās apkārtnē, mūsu tūrisma speciālisti sniegs jums visaptverošu  informāciju un atbildēs uz interesējošiem jautājumiem par tūrisma pakalpojumiem.

Lasi vairāk chevron_right