Piektdien, 27. novembrī, plkst. 17 Liepājas okupācijas muzejā K. Ukstiņa ielā 7/9 Latvijas Tautas frontes (LTF) 38. gadadienā notiks saruna–diskusija par Atmodas laika vēsturisko nozīmi, kurā piedalīsies pirmais LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns, vēsturnieks Dr. hist. Jānis Ķeruss un LTF Liepājas nodaļas ilggadīgs valdes loceklis Dr. philol. Edgars Lāms.
Ir pagājuši jau 38 gadi kopš 1988. gada 8.–9. oktobra, kad tika dibināta Latvijas Tautas fronte (LTF). 12. novembrī savu LTF nodaļu dibināja arī Liepājā. Ar zināmu laika distanci ir vērts paskatīties atpakaļ un mēģināt novērtēt un saprast – kā tas toreiz notika, kas izdevās, kas neizdevās, kas palīdzēja, kas traucēja, kāpēc notika tā un ne citādi.
Diskusijā piedalīsies žurnālists, publicists, sabiedriskais darbinieks un politiķis, visplašāk pazīstams kā viens no galvenajiem Trešās atmodas līderiem un pirmais LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns, 1990. gadā ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē, kur pildīja priekšsēdētāja pirmā vietnieka pienākumus un 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Tā laika situāciju Padomju Savienībā un Latvijā skaidros vēsturnieks Dr. hist. Jānis Ķeruss, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas docents.
Savukārt, par LTF Liepājas nodaļas darbību stāstīs Dr. philol. Edgars Lāms, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas profesors, bijušais LTF Liepājas nodaļas ilggadīgs valdes loceklis. Diskusiju vadīs Liepājas muzeja vadošā vēsturniece Inna Gīle.
Domu apmaiņā aicināti piedalīties bijušie tautfrontieši, skolotāji, skolēni, humanitāro un sociālo zinātņu, nevalstisko organizāciju, masu mediju un citu sfēru pārstāvji, kas iesaistīti vēstures izpētē un komunikācijā.
Jau 1988. gada vasarā Liepājā daudzās iestādēs un uzņēmumos notika aktīva LTF atbalsta grupu veidošana. Liepājnieki bija aktīvi un negribēja stāvēt malā Latvijas neatkarības atgūšanas īstenošanā.
1989. gadā LTF Liepājas nodaļā tautfrontieša biedra karti un īpašo LTF Liepājas nodaļas biedra nozīmīti bija saņēmuši 13 tūkstoši liepājnieku. Šajā skaitā nav iekļauti tūkstošiem atbalstītāju. Neilgā laikā LTF Liepājas nodaļa kļuva par otru lielāko, tūlīt aiz Rīgas.
Liepājas nodaļa apvienoja 148 grupas. Lielākās no tām: rūpnīcā “Sarkanais Metalurgs” (1108 biedri), kokapstrādes kombinātā “Baltija” (476 biedri), zvejnieku kolhozā “Boļševiks” (438 biedri), ražošanas apvienībā “Daiļrade” (320 biedri), metālizstrādājumu rūpnīcā “Liepāja” (300 biedri), Liepājas centrālajā slimnīcā (257 biedri), ražošanas apvienībā “Lauma” (223 biedri).
Savulaik Dainis Īvāns sacīja par liepājniekiem: “Liepājnieki savā pilsētā divkārt gāzuši naidīgu varu pieminekļus. Pirmo reizi – ķeizara Vilhelma impēriju slavinošo obelisku 1919. gada jūlijā pēc Latvijas armijas pirmajām uzvarām Neatkarības karā. Otrreiz – Liepājas ļeņinekli 1991. gada 23. augustā pēc Latvijas Tautas frontes parlamentārās un nevardarbīgās cīņas par Hitlera un Staļina sagrautās latviešu valsts atgūšanu.”
Dainis Īvāns norādīja, ka varam apbrīnot Latvijas Tautas frontes, tai skaitā arī Liepājas tautfrontiešu, izturību, neatlaidību, saliedētību, varonību un spēku atbrīvoties no padomju okupācijas režīma
Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos Liepājas muzeja mājas lapā un sociālo tīklu kontos.