1989.gadā saistībā ar tēlnieka Kārļa Zāles 100. dzimšanas dienu Liepājas pilsēta izsludināja tēlnieka pieminekļa projektu konkursu, un šajā konkursā Bruno Strautiņa un arhitekta Edgara Krūmiņa piedāvājums ieguva 1.vietu.
Pieminekļa izveidei liepājnieki saziedoja naudu jau 1989. gadā, tapa granītā kalta tēlnieka Kārļa Zāles pieminekļa galva, taču valstī sākās pārmaiņu laiki, un ideja par pieminekli netika realizēta līdz galam. Par godu Latvijas valsts simtgadei un tēlnieka 130 gadu jubilejai piemineklis pēc nepilniem 30 gadiem – 2018. gadā – tika pabeigts un tā augstums sasniedz 5 m. Uz laiku piemineklis atradās Liepājas muzeja dārza teritorijā, bet 2023. gada 19. oktobrī Kārļa Zāles vārdā Liepājā nosauktā laukumā, rekonstrukcijas laikā tas tika uzstādīts tagadējā atrašanās vietā.
Tēlnieks Bruno Strautiņš par pieminekļa ieceri: “Es gribēju parādīt Zāles būtību. Nevis mazu figūriņu, bet Zāle kā monumentālists, kurš strādāja ar lielām, slīpām plaknēm”.
Kārlis Zāle (Johans Kārlis Leonards Zālīte) dzimis Mažeiķos 1888.gada 16. oktobrī (pēc jaunā stila 28.oktobrī), kristīts Griezes evaņģēliski luteriskā baznīcā, miris 1942. gada 19. februārī Rīgā. Viņa tēvs mūrnieks Fricis Zālīte 1888.gada sākumā no Kursīšu pagasta pārnāca uz dzīvi Liepājā. Tēlnieka ģimene dzīvoja Klusajā ielā 4.
Savu talantu attīstīt sāka Liepājas pilsētas skolas zīmēšanas, veidošanas un gleznošanas vakara kursos. 1909. gadā sāka mācīties Kazaņas mākslas skolā (1909–1913), tālāk ceļš veda uz Maskavu, kur strādāja Stepana Erzjas darbnīcā. 1915. gadā viņš devās uz Petrogradu, kur iestājās Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā, bet 1917. gadā — Pēterburgas Mākslas akadēmijā (kā brīvklausītājs). 1921. gadā Zāle devās uz Berlīni papildināt zināšanas. 1923.gadā Kārlis Zāle atgriezās Rīgā.
Mākslinieka nozīmīgākie darbi ir Brīvības piemineklis un Brāļu kapu memoriālais ansamblis. Viens no mākslinieku biedrības “Sadarbs” radītājiem.