Sv. Annas baznīca ir senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos minēts jau 1508. gadā. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, bet laika gaitā gan baznīcas ēka, gan tornis ir vairākkārt pārbūvēti.
Tagadējo veidolu baznīca ieguva, kad Liepājas visu laiku ievērojamākais arhitekts Pauls Makss Berči veica baznīcas pārbūvi. Sākumā tika pārbūvēts baznīcas tornis (1889. gadā) un tikai pēc tam – ēkas joms (1893. gadā). Ja vērīgi ieskatās, ir uzskatāmi redzamas izmantotā ķieģeļa toņu atšķirības, kas liecina par baznīcas būvniecību divos dažādos posmos.
Pēc baznīcas torņa paaugstināšanas, Sv. Annas baznīca ir augstākā ēka Liepājā, apmēram 60m augsta Baznīcas tornī ir iespēja arī uzkāpt, lai pa mazajiem torņa lodziņiem apskatītu pilsētu no augšas.
Baznīca par savu lielāko dārgumu var uzskatīt baltvācu kokgriezēja Nikolasa Sēfrensa 1697. gadā darināto 9,7 metrus augsto un 5,8 metrus plato altāri. Altāris ir lielākais un mākslinieciski vērtīgākais baroka koktēlniecības darbs Latvijā.
Tāpat Sv. Annas baznīca var lepoties ar ērģelēm, kas tika būvētas pēc ievērojamā latviešu komponista Alfrēda Kalniņa skices. Tās ir trešās lielākās ērģeles Latvijā aiz Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles un Rīgas Doma baznīcas ērģelēm.