Liepājas okupācijas muzejā K. Ukstiņa ielā 7/9 skatāma ekspresizstāde “Tā tas notika Liepājā. Liepājas trīspadsmit tūkstošu tautfrontiešu stāsts”, kas vēsta par to, kā dibinājās Latvijas Tautas frontes (LTF) Liepājas nodaļa, kā tā kļuva par varenu spēku brīvības atgūšanā un neatkarības atjaunošanā Liepājā un Latvijā.
Izstādē skatāmas tā laika fotoliecības, priekšmeti, ir iespēja palasīt un pašķirstīt LTF Liepājas nodaļas izdoto laikrakstu “Liepājas Vārds” un jauniešu grupas “Tēvzemei un brīvībai” laikrakstu “Jaunais Laiks”, kuros atspoguļoti tā laika notikumi, liepājnieku viedokļi, mērķi, ilgas un cerības.
Vieni no pirmajiem tautas modinātājiem bija cilvēktiesību aizstāvības grupa “Helsinki-86”. Pirms LTF dibināšanas un arī vēlāk ļoti aktīvs bija Vides aizsardzības klubs, kas 1988. gada 2. jūlijā Jūrmalas parkā pie pieminekļa bojā gājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem rīkoja mītiņu pret atomelektrostacijas celtniecību Akmeņragā.
Šis bija pirmais lielākais mītiņš Liepājā, un te sāka vākt parakstus par latviešu valodu kā valsts valodu. Parakstu vākšana turpinājās arī tā paša gada 3. septembrī akcijā “Par tīru Baltijas jūru”, jo valsts valodas statusa noteikšana latviešu valodai, bija viens no galvenajiem mērķiem, viena no pamatprasībām visā LTF darbībā.
Jau 1988. gada vasarā daudzās iestādēs un uzņēmumos notika aktīva LTF atbalsta grupu veidošana. 1989. gadā LTF Liepājas nodaļā tautfrontieša biedra karti un īpašo LTF Liepājas nodaļas biedra nozīmīti bija saņēmuši 13 tūkstoši liepājnieku. Neilgā laikā LTF Liepājas nodaļa kļuva par otru lielāko, tūlīt aiz Rīgas. Liepājas nodaļa apvienoja 148 grupas.
1988. gada 12. novembrī zvejnieku kolhoza “Boļševiks” (tagad – “Kursa”) zālē notika LTF Liepājas nodaļas dibināšanas konference. Konferencē varēja piedalīties tikai apmēram 700 izvirzīto delegātu, tāpēc pirmo reizi Liepājā tika organizēta tiešraide pa vietējās translācijas tīklu. Par pirmajiem nodaļas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti ārsts Teodors Eniņš, aktieris Jānis Kuplais un Liepājas mākslas skolas direktors Rihards Rubīns.
Sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšana virs Liepājas Valsts pedagoģiskā institūta ēkas (tagad – RTU Liepājas akadēmija) 1988. gada 18. novembrī bija viens no emocionāli vispacilājošākajiem Atmodas laika brīžiem Liepājā.
1989. gada 21. jūlija LTF Liepājas nodaļa organizēja vērienīgu manifestāciju un akciju “Neatkarības iela”. Tā bija vērsta pret 1940. gada padomju okupāciju. Kolonai dodoties pa 21. jūlija (tagad – K. Ukstiņa) ielu, visā ielas garumā virs ielas nosaukuma plāksnītēm tika uzliktas īpaši izgatavotas plāksnītes – “Neatkarības iela”.
1989. gada 23. augustā liepājnieki piedalījās akcijā “Baltijas ceļš”. Apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja gandrīz 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas. Akcija notika tieši 50 gadus pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas.
Latvijas neatkarības atgūšana bija mērķis, ko klusībā loloja jau pašos pirmajos LTF gados. Sākotnēji tautfrontieši rūpējās par tautas tradīciju, vēstures pieminekļu saglabāšanu un atjaunošanu. 1989. gada 18. martā Ziemeļu kapos atklāja pulkveža Oskara Kalpaka pieminekli, 1989. gada 11. novembrī pie pārbrauktuves atklāja bruņuvilciena “Kalpaks” komandierim virsleitnantam Alfrēdam Klestrovam veltīto piemiņas plāksni.
LTF nodaļas aktīvās darbības nodrošināšanai bija nepieciešama sava mītne. 1989. gada sākumā Koordinācijas centrs uzsāka ziedojumu vākšanu ēkas 21. jūlija (tagad – K. Ukstiņa) ielā 7/9 iegādei. Liepājnieki bija ļoti atsaucīgi, un 1989. gada septembrī par 13 226 rubļiem LTF Liepājas nodaļa šo ēku nopirka. Tagad šeit atrodas Liepājas okupācijas muzejs un savu mājvietu atradušas arī nacionāli patriotiskās organizācijas.
LTF Liepājas nodaļas laikraksta “Liepājas Vārds” priekštecis bija ar rakstāmmašīnu drukāts, uz rotoprinta pavairots izdevums “Informācijas Lapa”. Tajā rakstīja par visām LTF aktualitātēm, valdes lēmumiem, paziņojumiem, lai Liepājas tautfrontieši uzzinātu visus jaunumus par nodaļas darbību. Tomēr bija nepieciešams regulārs, lasītājiem plaši pieejams izdevums, kas skaidrotu LTF darbības mērķus un uzdevumus. Tā 1989. gada 2. martā iznāca “Liepājas Vārda” pirmais numurs.
1989. gada 9. decembrī Latvijā notika pirmās demokrātiskās pašvaldību vēlēšanas, kurās pašvaldību absolūtajā vairākumā Tautas fronte uzvarēja Interfronti, arī Liepājā. 1990. gada 18. marta Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanās atkal uzvarēja LTF. No Liepājas ievēlēja Jāni Lagzdiņu, Linardu Muciņu, Arnoldu Bērzu, Teodoru Eniņu un Vladimiru Einiņu, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
Pēc 1991. gada asiņainajiem 13. janvāra notikumiem Viļņā nakts laikā no Liepājas uz tautas manifestāciju Daugavmalā Rīgā aizbrauca 30 autobusi ar liepājniekiem, no kuriem daudzi palika galvaspilsētā, lai celtu un sargātu barikādes. Arī Liepājā sargāja pilsētas Valdi, pastu un televīzijas torni.
1991. gada augusta puča laikā bija ļoti saspringta situācija. Tautfrontieši gatavojas darboties nelegālos apstākļos un aicina iedzīvotājus izrādīt pilsonisko nepakļaušanos, ja varu sagrābj militāri civilā komiteja. 21. augustā uzņēmumos un iestādēs sākas streiks, tiek pārtraukta tramvaju un autobusu satiksme.
23. augusta rītā sākās pikets pie virsnieku nama (tagad – Liepājas Latviešu biedrības nams), Pilsētas valdes locekļi, kārtības sargi un prokuratūras darbinieki pārņem komunistiskās partijas īpašumus un arhīvu. Plkst. 17 LTF Liepājas nodaļa rīko mītiņu Rožu laukumā, un sākās Ļeņina pieminekļa demontāža.
Ekspresizstāde Liepājas okupācijas muzejā K. Ukstiņa ielā 7/9 būs skatāma līdz 18. novembrim.
Foto: Liepājas okupācijas muzejs