Kompleksā ietilpst Zviedru vārti, Priekules muižas pils un pils skatu tornis. No 15.gs. Priekuli pārvaldīja baroni Korfi. Šajā laikā būvēta muižas pils un pils nocietinājumi, lai aizsargātos no sirotājiem.
Caurbraucamie Zviedru vārti uzbūvēti 1688. gadā, tos rotā Gotlandes smilšakmenī kalts baronu Korfu dzimtas ģerbonis, sudraba lode un maskerons vārtu centrālajā daļā. Priekules muižas vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētajās nišās stāvēja divi draudīga izskata akmens sargzaldāti. Pirms II Pasaules kara esot bijis ticējums – ja vārtu sargzaldātiem nobučos nabiņu, tad šis cilvēks piedzīvošot laimi. Mūsdienās Zviedru vārtus sargā vietējā meistara darināti koka zaldātiņi, un ticējums par nabiņas bučošanu arī joprojām ir spēkā.
Priekules muižas pils celta 18.gs., bet 19.gs. otrajā pusē tai notikusi plaša pārbūve, ko vadījis slavenais arhitekts Makss Pauls Berči. Tad izbūvētas parādes kāpnes, otrā stāva zāles izeja – balkons un Pils skatu tornis. Šodien pilī darbojas Priekules vidusskola.