Liepājas muzeja struktūrvienība “Liepājas okupācijas muzejs” atklāta 2001. gada 21. janvārī. Tās misija ir uzturēt dzīvu tautas kolektīvo vēsturisko atmiņu, lai stiprinātu tās nacionālo pašapziņu, kas ir valstiskuma ideoloģiskais un emocionālais pamats, skaidrot valstiskuma zaudēšanas un okupācijas periodu vēstures jautājumus. Filiāle atrodas namā, kas Atmodas laikā bija Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas mītne.
Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada Molotova-Ribentropa pakta un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. Tā stāsta par vācbaltiešu repatriāciju, 1940./1941.g. notikumiem – padomju okupācijas režīma sākumu, Liepāju Otrā pasaules kara gados, atkārtoto padomju okupāciju, 1941. un 1949. gada deportācijām un gulagu. Tās turpinājums, kam dots nosaukums “Nezūdošs spīts. Liepāja pretojas”, veltīts liepājnieku pretošanās kustībai okupāciju laikā, izceļot tādas pretošanās organizācijas kā Jāņa Kureļa vienība un Liepājas skolu jaunatnes bruņotā pagrīdes organizācija “Kursa”.
Ekspozīcijā atrodas arī izstāde, kas veltīta holokaustam — mērķtiecīgai un sistemātiskai ebreju nogalināšanai, ko Otrā pasaules kara laikā īstenoja nacistiskais režīms. Masveida ebreju iznīcināšanas rezultātā no aptuveni 5500 Liepājas ebrejiem holokaustā izdzīvoja tikai 25. Eiropā kopumā līdz Otrā pasaules kara beigām tika nogalinātas divas trešdaļas jeb 6 miljoni ebreju, tostarp 1 miljons bērnu.